Madride
Madride (spāņu: Madrid) ir Spānijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Atrodas valsts vidienē. Spānijas ekonomikas un kultūras centrs. Madridē senās pilsētas būves mijas ar moderno arhitektūru. Madridē ir viens no Eiropas populārākajiem mākslas muzejiem — Prado, kā arī Museo Thyssen-Bornemisza, slavenā strūklaka La fuente de Cibeles, Catedral de la Almudena, šeit ir daudz krodziņu un tapas bāru. VēstureRakstītās ziņas par Madridi ir no 9. gadsimta vidus, kad mauri uzcēla nelielu cietoksni tagadējās Madrides vietā. Arābu valodā cietoksni sauca par al-Magrīt (المجريط — avots) no kā visticamāk cēlies pilsētas nosaukums. Rekonkistas laikā 1085. gadā Madridi ieņēma Kastīlijas karalis Alfonso III un pārveidoja pilsētas mošeju par katoļu baznīcu. 1329. gadā Madridē kā Spānijas ģeogrāfiskajā centrā pirmoreiz sapulcējās Kastīlijas parlaments Kortesi. Kad apvienojās Kastīlijas Karaliste (galvaspilsēta — Toledo) un Aragonas Karaliste (galvaspilsēta — Barselona), izveidojot Spāniju, karaļi Karloss I un Felipe II par galvaspilsētu izvēlējās Madridi, un no 1561. gada tur atradās Spānijas galms. Spānijas uzplaukuma periodā (16. — 17. gadsimtā) Madride tomēr neatgādināja lielās Eiropas pilsētas, jo gandrīz visa saimnieciskā darbība bija vērsta uz galma apkalpošanu. Karloss III (1716—1788) pārveidoja pilsētu, uzceļot daudz jaunu celtņu. 1808. gada maijā Madridē iebruka Napoleona karaspēks, bet 2. maijā notika madridiešu sacelšanās, kura tika apspiesta. Pēc neatkarības kara, 1814. gadā, troni ieguva Fernando VII. 1873.—1874. gados Madride bija Pirmās Spānijas republikas galvaspilsēta. Spānijas pilsoņu kara laikā pilsēta ilgu laiku bija sīvu cīņu arēna un tai tika nodarīti lieli postījumi. Nacionālistu aviācija bombardēja pilsētu. Madrides aizstāvības laikā radās teiciens par Piekto kolonnu — nacionālistu slepenajiem atbalstītājiem pilsētā. Franko diktatūras laikā Madride strauji auga un attīstījās tās ekonomika. 1973. gada 20. decembrī ETA kaujinieki Madridē atentātā nogalināja Spānijas premjerministru Luisu Karero Blanko (Luis Carrero Blanco). 1981. gada 23. februārī Madridē notika neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums. 2004. gada 11. martā Madridē notika lielākais terorakts Spānijas vēsturē — gandrīz vienlaicīgi tika uzspridzinātas 10 bumbas dažādos piepilsētas vilcienos, nogalinot 191 un ievainojot 1460 cilvēkus. IedzīvotājiIedzīvotāju skaita dinamika
CilvēkiMadridē dzimuši:
Apskates objekti
AtsaucesĀrējās saites
|
Portal di Ensiklopedia Dunia