Berlīne ir pasaules līmeņa kultūras, politikas, mediju un zinātņu centrs. Tās ekonomika galvenokārt balstās uz augsto tehnoloģiju rūpniecību un pakalpojumu sektoru. Nozīmīgākās nozares ietver IT, farmāciju, biomedicīnu, inženierzinātni, biotehnoloģijas, elektroniku, satiksmes inženierzinātni un atjaunīgo enerģiju. Berlīne kalpo arī par nozīmīgu dzelzceļa un gaisa satiksmes centru, kā arī tā ir populārs tūristu galamērķis.
Berlīne ir mājvieta universitātēm, pētniecības institūtiem, orķestriem, muzejiem un sporta komandām. Pilsēta ir pazīstama ar saviem festivāliem, daudzveidīgo arhitektūru, naktsdzīvi, mūsdienu mākslu, sabiedrisko transporta tīklu un augstu dzīves līmeni.
Berlīne būtībā ir ļoti jauna pilsēta. Tā sāka strauji attīstīties tikai pēc 1871. gada, kad tā kļuva par Vācu impērijas galvaspilsētu.
Tomēr 20. gadsimta vēsturē Berlīnei bija īpaša nozīme. Tā kļuva par Trešā reiha galvaspilsētu. Ādolfs Hitlers uzdeva savam iemīļotākajam arhitektam Albertam Špēram radīt t.s. Welthauptstadt Germania (Pasaules galvaspilsētu Germāniju), nojaucot veco apbūvi un radot gigantiskas klasicisma stila celtnes. Maz kas tika realizēts no šiem plāniem, bet 1945. gadā Berlīne gandrīz pilnībā (70%) tika nopostīta.
Pēc Vācijas kapitulācijas pilsēta tika sadalīta četrās okupācijas zonās — ASV, Lielbritānijas, Francijas un PSRS. Tādējādi pilsēta kļuva par Aukstā kara krustpunktu. Berlīne (faktiski Austrumberlīne) kļuva par VDR galvaspilsētu, bet Rietumberlīne saglabāja okupētas teritorijas statusu. 1948. gada 26. jūnijā PSRS varas iestādes sāka Rietumberlīnes blokādi, pārtraucot Rietumberlīnes apgādi ar produktiem un citām precēm. Rietumu sabiedrotie noorganizēja "gaisa tiltu" Berlīnes apgādei. Lai neļautu Austrumberlīnes iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumiem, 1961. gada 13. augustā tika uzcelts Berlīnes mūris, kas kopā ar sadalīto pilsētu ir kļuvis par Aukstā kara simboliem.
Berlīnes mūris krita 1989. gada 9. novembrī un šo datumu pieņem par Aukstā kara beigām. 1991. gada jūnijā Bundestāgs nolēma pārcelt apvienotās Vācijas galvaspilsētu no Bonnas uz Berlīni.
Balstoties uz Bonnas-Berlīnes paktu, 1994. gada 10. martā parlaments apstiprināja Berlīni par vienotās valsts galvaspilsētu. Valdības pārvietošana uz Berlīni tika pabeigta 1999. gadā.
Dominējošā un oficiālā valoda valstī ir vācu valoda. Līdz ar to tā ir viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām un viena no trim Eiropas Komisijas darba valodām. Imigranti galvenokārt runā turku, poļu, arabų, anglų, krievu un daudzās Balkānu valodās.
Ģeogrāfija
Berlīne atrodas valsts ziemeļaustrumos, 70 km no Polijas robežas. Cauri pilsētai plūst 5 upes. Trešdaļu no Berlīnes zemes platības veido parki, dārzi un upes.
Berlīne (2014)
Berlīne (2015)
Klimats
Berlīnē ir mērens piejūras klimats. Vasaras ir siltas, dažkārt mitras ar vidējo temperatūru 22-25 °C dienā un 12-14 °C naktī. Ziemas ir aukstas ar diezgan augstu vidējo temperatūru 3 °C dienā un -2 °C naktī. Pavasaris un rudens ir auksts un mitrs. Berlīnes apbūves teritorija rada mikroklimatu, kas uzkrāj siltumu starp ēkām un pilsētā mēdz būt par 4 °C augstāka temperatūra nekā apkārtējos apgabalos.
Gada nokrišņu daudzums ir 570 mm ar mērenu nokrišņu daudzumu visu gadu. Sniegs galvenokārt sāk snigt no decembra līdz martam, taču sniega sega bieži paliek uz ilgāku laiku. Nesenā ziema 2009./2010. bija izņēmums, jo tad bija patstāvīga sniega sega no decembra beigām līdz marta sākumam.
.jpg)
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
