Riks Raits
Riks Raits 2006. gadā
Galvenā informācija
Dzimis	Ričards Viljams Raits 1943. gada 28. jūlijā Hačenda, Midlseksa, Lielbritānija
Miris	2008. gada 15. septembrī Londona, Lielbritānija
Žanri	Progresīvais roks, eksperimentālais roks, psihedēliskais roks, Ārtroks, Džezs
Nodarbošanās	dziedātājs, komponists, multiinstrumentālists
Instrumenti	taustiņinstrumenti, ērģeles, klavieres, vokāls, sintezatori, ģitāra
Darbības gadi	1962 — 2008
Izdevēji	Columbia Records, Capitol, Harvest, EMI
Darbība ar	Pink Floyd Deivids Gilmors Zee

Ričards Viljams Raits (angļu: Richard William Wright; 1943. gada 28. jūlijs - 2008. gada 15. septembris) bija angļu rokmūziķis, komponists, dziedātājs un viens no grupas Pink Floyd dalībniekiem. Grupā viņš bija klusākais un noslēgtākais dalībnieks, bet ar savu minimālistisko un melodisko taustiņinstrumentu spēles stilu personificēja grupas skaņu. Bieži Raits izpildīja arī vokālus Pink Floyd dziesmās - atzīstamākās viņa vokālās partijas dzirdamas dziesmās Time, Us and Them, Wearing the Inside Out, Echoes, Summer '68 un Astronomy Domine. Par viņa kā komponista labākajām dziesmām bieži ir atzītas The Great Gig in the Sky un Us and Them. 1979. gada beigās Raits sastrīdējās ar toreizējo Pink Floyd līderi Rodžeru Votersu un pameta grupu. 1987. gadā viņš, kā studijas mūziķis, tika pieaicināts albuma A Momentary Lapse of Reason ierakstam, bet 1994. gadā, pirms albuma The Division Bell ierakstīšanas viņš atkal kļuva par pilntiesīgu Pink Floyd dalībnieku. Portāla Digital dreamdoor topā Raits ir atzīts par 5. visu laiku labāko roka taustiņinstrumentālistu.^[1]

Ričards Raits uzauga Hačendā, Ziemeļlondonā. Lai gan viņa tēvs bija biologs, jaunais Ričards jau 12 gadu vecumā pašmācības ceļā bija apguvis ģitāras, klavieru un trompetes spēles, un apmeklēja privātstundas mūzikas teorijā un kompozīcijā Ērika Gildera mūzikas skolā.

Par spīti pastiprinātajai interesei par mūziku, brīdī, kad bija laiks iestāties augstskolā, Raits nebija īsti pārliecināts, ko apgūt, taču beigās 1962. gadā iestājās Vestminsteras Universitātē, kur apguva arhitektūru. Tur viņš iepazinās ar Rodžeru Votersu un Niku Meisonu, un sāka spēlēt viņu grupā, ko dažbrīd sauca Sigma 6, bet dažbrīd arī The Abdabs un The Screaming Abdabs. Lai arī Meisons un Voterss bija labi studenti, Raitu arhitektūra diez ko neaizrāva, tādēļ pēc kāda laika viņš pameta šīs studijas un iestājās Londonas Mūzikas Koledžā, tādējādi kļūstot par vienīgo Pink Floyd mūziķi, kas ieguvis īslaicīgu profesionālu mūziķa izglītību.

Kad grupai pievienojās Sids Barets, tā mainīja nosaukumu uz Pink Floyd. Lai gan toreizējais grupas līderis Barets bija galvenais dziesmu autors, arī Raita kompozīcijas veidoja svarīgu grupas koptēla daļu. Bieži viņš izpildīja arī solo vokālus - Astronomy Domine un Matilda Mother ir tikai daži no atzīstamākajiem piemēriem. Kad Barets 1968. gadā pameta grupu un viņa vietā nāca Bareta un Votersa bērnības draugs - ģitārists Deivids Gilmors, Raits kļuva par auglīgāko grupas dziesmu autoru - kā singli tika izdotas viņa dziesmas It Would Be So Nice un Paint Box, un arī grupas otrajā albumā A Saucerful of Secrets atrodamas divas viņa dziesmas.

Nākamajos gados, kad grupa mainīja savu muzicēšanas stilu, Raits sarakstīja arvien mazāk dziesmu, taču vēl joprojām Raits bieži izpildīja vokālus - kad tika atklāta harmoniska saskaņa starp Raita un Gilmora balsīm, šis dziedājuma veids tika izmantots daudzās dziesmās.

Pink Floyd komerciāli veiksmīgākajā albumā - 1973. gada The Dark Side of the Moon - ir divas Raita dziesmas, kas bieži, gan no kritiķu, gan klausītāju puses, atzītas par autora labākajām. The Great Gig in the Sky ir sākotnēji instrumentāla kompozīcija, kas pāraug grandiozā progresīvā roka stila dziesmā ar viesvokālistes Klēras Torijas auriem, bet Us and Them ir muzikāli maiga dziesma ar Gilmora vokāliem, kas vairākas reizes piedzīvo skaļu kulmināciju.

Raits ir nākamā albuma Wish You Were Here dziesmas Shine On You Crazy Diamond līdzautors, bet Animals kļūst par pirmo albumu, kura dziesmu sacerēšanā viņš nav piedalījies.

1978. gadā Raits izdod savu pirmo soloalbumu - Wet Dream. Tas piedzīvo nelielu komerciālu veiksmi, bet 1979. gadā, pēc vairākus gadus ilguša strīda ar Rodžeru Votersu, viņš grupu atstāj. 80. gadu sākumā, albuma The Wall tūrē viņš piedalās kā sesiju mūziķis, bet 1983. gadā Pink Floyd ieraksta albumu The Final Cut - vienīgo grupas albumu, kura ierakstā Raits nav piedalījies.

1984. gadā Raits izveidoja muzikālu duetu kopā ar Deivu Harisu, kas tika nosaukts par Zee. Viņi izdeva tikai vienu albumu, Identity, kas piedzīvoja komerciālu izgāšanos un ļoti negatīvus kritiķu vērtējumus. Pēc Votersa aiziešanas 1985. gadā, Raits, kā sesiju mūziķis, palīdzēja ierakstīt Pink Floyd albumu A Momentary Lapse of Reason, piedalījās arī šī albuma koncerttūrē, bet 1994. gadā atgriezās grupā un, kā pilntiesīgs Pink Floyd mūziķis, palīdzēja ierakstīt albumu The Division Bell. Raits dzirdams un redzams arī koncerta videoierakstā un koncerta audioierakstā P*U*L*S*E.

1996. gadā Raits izdod savu otro un pēdējo solo albumu Broken China, kas gūst labas kritiķu atsauksmes, un tajā piedalījās arī Šaineda O'Konora, Pino Palladino un Dominiks Millers. Stilistiski albums bija ļoti līdzīgs Pink Floyd pēdējam albumam The Division Bell.

2005. gada 2. jūlijā uz festivāla Live 8 skatuves Londonā notika pirmais Votersa, Gilmora, Raita un Meisona kopīgais koncerts kopš 1981. gada, un tā arī bija pēdējā reize, kad visi četri (Pēc-Bareta perioda) Pink Floyd mūziķi spēlēja kopā.

2006. gadā Raits piedalījās Deivida Gilmora soloalbuma On An Island ierakstā, pēc tam arī albuma koncertierakstos - videoierakstā Remember That Night un audio un videoierakstā Live in Gdańsk. Koncerttūrē Raits spēlēja arī uz sava klasiskā instrumenta - Hammond elektroērģelēm un izpildīja vokālus tādās dziesmās kā Echoes, Time, Comfortably Numb, Wearing the Inside Out, Astronomy Domine un Arnold Layne. 2006. gada 4. jūlijā Raits kopā ar Gilmoru un Meisonu piedalījās koncertfilmas P*U*L*S*E DVD versijas pirmizrādē. Pēc tam notika arī intervijas, un, kad Raitam vaicāja par uzstāšanos, viņš atbildēja:

"...un jebkurā brīdī, kad Deivs vēlēsies, lai es ar viņu spēlēju, es būšu tiešām priecīgs, ka es varēšu ar viņu spēlēt. Un [Gilmoram] tu ar mani spēlēsi, vai ne?"

Raita pēdējā vokālā uzstāšanās bija Sida Bareta piemiņas koncertā 2007. gada 10. maijā ,kurā viņš kopā ar Deividu Gilmoru un Niku Meisonu izpildīja Arnold Layne, bet pēdējā uzstāšanās bija 2007. gada 6. septembrī, Gilmora videoieraksta Remember That Night prezentācijā.

Raits mira no neatklātas vēža formas, savās mājās, 2008. gada 15. septembrī, 65 gadu vecumā. Līdz nāves brīdim viņš bija strādājis pie jauna soloalbuma, kas būtu sastāvējis no vairākām instrumentālām kompozīcijām.

Deivids Gilmors ir teicis:

"Neviens nevar aizvietot Ričardu Raitu. Viņš bija mans muzikālais partneris un draugs. Argumentu gūzmā par to, kurš un kas bija Pink Floyd, Rika milzīgais ieguldījums bija aizmirsts. Viņš bija lēnprātīgs, vienkāršs un privāts, bet viņa dvēseliskā balss un klavierspēle bija ļoti svarīgas, maģiskas sastāvdaļas no zināmās Pink Floyd skaņas. Es nekad neesmu spēlējis ar kādu, kas līdzinātos viņam. Viņa un manas balss un mūsu muzikālā telepātija sasniedza pirmo nozīmīgo plaukumu 1971. gadā dziesmā Echoes. Manā skatījumā, visi labākie Pink Floyd brīži ir bijuši tad, kad viņš ir bijis muzikālā pilnziedā. Kas būtu bijis The Dark Side of the Moon, ja tur nebūtu The Great Gig in the Sky un Us and Them? Bez viņa klusā pieskāriena Wish You Were Here noteikti nebūtu bijis tāds, kāds tas ir. 70. gadu beigās un 80. gados viņš uz brīdi pazaudēja sevu ceļu, bet 90. gadu sākumā, ar The Division Bell, viņa dzīvotgriba un dzirksts atgriezās viņā [..] Tāpat kā Rikam, man nav viegli izteikt savas jūtas vārdos, bet es viņu mīlēju, un man viņa nenormāli pietrūks."

Niks Meisons intervijā žurnālam Entertainment Weekly teica:

"Ļoti reti ir sastopamas grupas, kurās skaidri var izšķirt kurš dara ko. Bet Pink Floyd nebūtu Pink Floyd, ja tajā nebūtu spēlējis Riks. Es domāju, ka daudziem šobrīd ir tāda sajūta, - it īpaši pēc visas Rodžera un Deivida karadarbības, kur viņi centās skaidri parādīt, ko katrs ir darījis - ka Rika ieguldījums tika atstumts malā. Tā skaņa, ko visi saprot ar Pink Floyd skaņu, nav tikai ģitāra, bungas un bass. Riks bija tas, kurš to savienoja veselumā... Viņš bija pats klusākais grupā jau no pirmās dienas, un es domāju, ka par viņu ir grūtāk... Tas ir gandrīz kā ar Džordžu Harisonu. Tu būtībā aizmirsti, ka patiesībā viņi ir izdarījuši vairāk, nekā tas ir iegrāmatots"

Rodžera Votersa mājaslapa bija pārmainīta pret fotogrāfiju ar rindā sakārtotām svecēm un ziediem uz melna fona. Šis noformējums tika izmantots arī dziesmai Wish You Were Here viņa Dark Side of the Moon Live koncerttūrē.

Voterss izplatīja šādu paziņojumu:

"Man bija ļoti skumji dzirdēt par Rika priekšlaicīgo nāvi. Es zināju, ka viņš bija slims, bet beigas pienāca pēkšņi un šokējoši. Manas domas ir kopā ar viņa ģimeni, it īpaši ar Džeimiju un Galu un viņu mammu Džuljetu, kuru es pazinu ļoti labi. Džuljeta man ļoti patika un es viņu apbrīnoju. Par Riku un viņa darbu varu teikt, ka ir grūti pārspīlēt viņa muzikālās idejas nozīmīgumu sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados. Intriģējošās, džeza ietekmētās modulācijas un balsis, kas sastopamas 'Us and Them' un 'The Great Gig in the Sky,' kas ļāva šīm kompozīcijām sasniegt šo īpašo cilvēcīgumu un spēku, ir bieži jūtamas mūsu kopējā darbā. Rika mīlestība pret progresīvu harmoniju bija mūsu dziesmu pamats. Es biju ļoti pateicīgs par iespēju vēlreiz uzspēlēt kopā ar viņu, Deividu un Niku šo pēdējo reizi, ko mums deva Live 8. Es būtu ļoti vēlējies vēl."

2008. gada 23. septembrī Deivids Gilmors izpildīja dziesmu Remember a Day - Raita kompozīciju no Pink Floyd otrā albuma A Saucerful of Secrets - televīzijas pārraidē Later... With Jools Holland kā piemiņu Raitam. Intervijā, vēlāk, tajā pašā vakarā, Gilmors stāstīja, ka Raits bija plānojis piedalīties šajā pārraidē kopā ar viņu, bet bija atsūtījis īsziņu ,pāris nedēļas pirms nāves, paziņojot, ka viņš ir slims un nevarēs piedalīties. Tas bija pirmais šīs dziesmas koncertizpildījums, ko izpildījis kāds no bijušajiem Pink Floyd dalībniekiem.

2008. gada 15. septembrī, Raita nāves dienā, Eltons Džons, izpildot koncertā dziesmu Believe, veltīja to Raitam.

Raits pirmo reizi apprecējās 1965. gadā, ar savu draudzeni Džuljetu Geilu. Viņiem bija divi bērni, Gala un Džeimijs, taču 1982. gadā viņi izšķīrās. Viņa otro sievu Franku viņš apprecēja 1984. gadā, bet arī viņi 1990. gadā izšķīrās. Savu trešo un pēdējo sievu Mildredu "Milliju" Hobsu, kurai veltīts Raita otrais soloalbums Broken China, viņš apprecēja 1995. gadā, viņiem bija arī dēls, Bens, un viņu laulība beidzās 2007. gadā, lai gan viņi nepaspēja oficiāli šķirties. 1996. gadā Raita meita Gala apprecēja Gaju Pretu, sesiju mūziķi, kurš spēlēja basģitāru Pink Floyd pēc Rodžera Votersa aiziešanas. Savas dzīves pēdējos gadus viņš dzīvoja Francijā un reizēm pavadīja laiku savā jahtā, Virdžīnu salās.

Raita klavierspēles stils apkopoja džeza, neoklasiskās un eksperimentālās mūzikas ietekmes, kuras papildināja vienkāršās harmoniskās struktūras, kas raksturīgas Rodžera Votersa un Deivida Gilmora vairāk blūza un folka stila veidotajās kompozīcijās. Kā taustiņinstrumentālists viņš vairāk bija ieinteresēts katru dziesmu papildināt ar viņam raksturīgām ērģeļu un sintezatoru partijām. Pretēji viņa laikabiedriem Rikam Veikmenam, Tonijam Benksam un Kītam Emersonam, Raits taustiņinstrumentu solo spēlēja reti, taču noteikti jāpiemin solo tādās dziesmās kā Atom Heart Mother, Echoes, Any Colour You Like, Shine On You Crazy Diamond, Welcome to the Machine, Dogs, Run Like Hell un Keep Talking. Viņam raksturīgas bija nedaudz spocīgās, atmosfēriskās skaņu tekstūras, gluži kā Echoes ievadā, dziesmas Careful with That Axe, Eugene koncertversijās, Any Colour You Like un Shine On You Crazy Diamond klavieru solo.

Pink Floyd darbības sākumā Raita galvenais skatuves instruments bija Farfisa ērģeles, kamēr studijā bez tām viņš bieži lietoja arī Hammond ērģeles un klasiskās klavieres. Neilgu brīdi, 1969. gadā, Raits dažos ierakstos un koncertos izmantoja arī vibrofonu, bet Rodžera Votersa dziesmā Biding My Time (kas gan pieejama tikai izlasē Relics) viņš spēlēja pat trombonu. Sida Bareta periodā Raits nostiprināja savu uzticību Farfisa ērģelēm, tās papildinot ar Binson Echorec atbalss efektu, tādējādi iegūstot īpatnējo skaņu, kas grupai ļāva pielāgoties psihedēliskā roka stilam. Tādās dziesmās kā See-Saw, Atom Heart Mother un Sysyphus viņš izmantoja arī melotronu. Pēc tam viņš uz skatuves regulāri sāka izmantot Hammond ērģeles, pēc Echoes iekļaušanas koncertprogrammā, viņš spēlēja arī flīģeli. Septiņdesmitajos gados, The Dark Side of the Moon, Wish You Were Here, Animals un The Wall koncerttūrēs Farfisa ērģeles vairs netika izmantotas, taču aprīkojumam tika pievienoti vairāki modernāki taustiņinstrumenti, ieskaitot Fender Rhodes, Wurlitzer un Hohner elektriskās klavieres, VCS 3 analogais sintezators, Minimoog un Prophet 5 sintezatori. Kopš 1987. gada Raits koncertos visbiežāk izmantoja Kurzweil digitālos sintezatorus, ar kuriem viņš varēja viegli atdarināt savu agrāko instrumentu skaņu, lai arī koncertaprīkojumā palika viņa iecienītās Hammond C-3 ērģeles, kuras gan bija "portatīvajā" versijā (tām tika noņemts nevajadzīgais svars un tās tika veidotas kompaktākā veidā). Lai gan vienmēr Raits tiek pieminēts kā taustiņinstrumentālists, viņš bija arī vērā ņemams multiinstrumentālists - viņš spēlējis vijoli, čellu, basģitāru, ģitāru, saksofonu, bungas un vēl vairākus citus - grupā The Sigma 6, kas vēlāk pārtapa par Pink Floyd Raits vispār bija pastāvīgs ritma ģitārists.

• "Astronomy Domine", ar Sidu Baretu (1967)
• "Matilda Mother", ar Sidu Baretu (1967)
• "Paint Box" (1967)
• "It Would Be So Nice" (1968)
• "Let There Be More Light", ar Deividu Gilmoru (1968)
• "Remember a Day" (1968)
• "Corporal Clegg", ar Deividu Gilmoru un Niku Meisonu (1968)
• "See-Saw" (1968)
• "Summer '68" (1970)
• "Crumbling Land", ar Deividu Gilmoru (1970)
• "Echoes", ar Deividu Gilmoru (1971)
• "Burning Bridges", ar Deividu Gilmoru (1972)
• "Stay" (1972)
• "Time", ar Deividu Gilmoru (1973)
• "Us and Them", ar Deividu Gilmoru (1973)
• "Wearing the Inside Out" (1994)

• Pink Floyd oficiālā mājaslapa Arhivēts 2009. gada 18. martā, Wayback Machine vietnē.