Vācu karaspēks
Deutsches Heer

Ķiveres zīmotne (1942. gads)
Valsts	Trešais reihs
Pastāvēšanas laiks	1935—1945
Daļa no	Vērmahts
Karaspēka veids	Sauszemes bruņotie spēki
Karavīru skaits	13 600 000[1]
Militārās operācijas	Spānijas pilsoņu karš Otrais pasaules karš
Komandieri
Komandieri	Verners fon Fričs Valters fon Brauhičs Ādolfs Hitlers Ferdinands Šērners

Vācu karaspēks (vācu: Deutsches Heer) bija Vērmahta sauszemes bruņotie spēki, kas pastāvēja no 1935. līdz 1946. gadam, kad tos likvidēja pēc Trešā reiha sakāves Otrajā pasaules karā.^[2] Otrā pasaules kara laikā Vācu karaspēkā kopumā dienēja aptuveni 13,6 miljoni brīvprātīgie un obligātā dienesta karavīri.

Vācu karaspēku no 1936. līdz 1945. gadam vadīja Karaspēka virspavēlniecība (vācu: Oberkommando des Heeres; OKH). Teorētiski par Trešā Reiha bruņoto spēku ģenerālštābu kalpoja Vērmahta virspavēlniecība (vācu: Oberkommando der Wehrmacht; OKW), kas koordinēja Vērmahta sauszemes, jūras (Kriegsmarine), gaisa (Luftwaffe) un Waffen-SS operācijas. Praksē OKW darbojās Hitlera personīgajam militārajam štābam pakārtotā lomā, viņa idejas pārvēršot militāros plānos un pavēlēs un izsniedzot tās trim dienestiem.^[3] Tomēr, turpinoties Otrajam pasaules karam, OKW izmantoja arvien lielāku tiešo pavēlniecības varu pār militārajām vienībām, īpaši rietumos. Tas nozīmēja, ka līdz 1942. gadam Karaspēka virspavēlniecības (OKH) pilnvaras aprobežojās ar Austrumu fronti.^[4]

Vācu karaspēku galvenokārt iedalīja karaspēka grupās (Heeresgruppen), ko veidoja vairākas armijas, kas kara gaitā tika pārvietotas, pārstrukturētas vai pārdēvētas. Vācu vienībām tika piesaistīti arī sabiedroto Ass valstu spēki, kā arī vienības, ko veidoja nevācieši.

Operācijai "Barbarosa" 1941. gadā karaspēku iedalīja trīs stratēģiskās kampaņas grupās:

• • Karaspēka grupa "Ziemeļi" (Vērmahts) ar Ļeņingradu kā kampaņas mērķi
  • Karaspēka grupa "Vidus" ar Smoļensku kā kampaņas mērķi
  • Karaspēka grupa "Dienvidi" (Vērmahts) ar Kijivu kā kampaņas mērķi

Zem karaspēka grupas līmeņa spēkos ietilpa lauka armijas – tanku grupas, kas vēlāk kļuva par pašas armijas līmeņa formācijām, korpusiem un divīzijām. Armija izmantoja apzīmējumu "kaujas grupa" (Kampfgruppe). Šīs pagaidu kaujas grupas bija dažādas, sākot no korpusa lieluma, piemēram, Kemfa armijas grupa, līdz komandām, kas sastāvēja no rotām vai pat vadiem. Šīs vienības tika dēvētas to komandējošo virsnieku vārdā.

• Richard J. Evans. In Hitler's Shadow West German Historians and the Attempt to Escape the Nazi Past. New York : Pantheon, 1989. ISBN 978-0-394-57686-2.
• David A. Grossman. Maneuver Warfare in the Light Infantry-The Rommel Model, 1993. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-11-18. Skatīts: 2016-07-13.
• Gordon A. Harrison. The Cross Channel Attack (Publication 7-4), 2002. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-02-26. Skatīts: 2016-07-09.
• Michael Haskew. The Wehrmacht: 1935–1945. Amber Books Ltd., 2011. ISBN 978-1-907446-95-5.
• John Keegan. Six Armies in Normandy. Viking Press, 1982. ISBN 978-0670647361.
• Michael D. Krause, R. Cody Phillips. Historical Perspectives of the Operational Art. Government Printing Office, 2006. ISBN 9780160725647.
• David Clay Large. Germans to the Front: West German Rearmament in the Adenauer Era. The University of North Carolina Press, 1996. ISBN 978-0807845394.

• The Nazi German Army 1935-1945 (Heer)
• "The Role of the German Army during the Holocaust: A Brief Summary.": Video YouTube—lecture by Geoffrey P. Megargee, via the official channel of the United States Holocaust Memorial Museum.

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

Šis ar Trešo reihu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l